Vietā, kur, iespējams, kādreiz bijusi Baltijas ezera robeža un Upmales valsts, vietā, kur kādreiz lepni staigājuši Kurzemes hercogi, Vircavas upes krastā slejas Vircavas skola. Skola, kura ir viena no senākajām Zemgales pusē.

Doma par skolas dibināšanu radās 1836.gada 4.janvārī, kad Kroņvircavas tiesas skrīveris Henko ieminas par skolas nepieciešamību muižā. Atbalsts tiek gūts gan no muižas tiesas, gan no muižas pārvaldnieka V.Vorma, kurš sola skolai  „rūmes vietu, malku, skolotājam dārzu un pāris govīm un aitām mitekli”. Taču vislielāko rūpi par skolas dibināšanu uzņemas Jelgavas Sv.Annas latviešu rīta draudzes mācītājs Vilhelms Christians Panteniuss. Tika pieņemts, ka „skolā ir jāsūta visi bērni no 12 gadiem, bet ne jaunāki par 9 gadiem. Ganu bērnus skolā tur no Mārtiņiem līdz Jurģiem. Maizes bērnus un gājēju bērnus skolā var turēt tikai līdz 14 gadu vecumam, jo divu gadu mācība viņiem pietiekot un pēc 14 gadu vecuma tiem pašiem jāgādā par sevi. Arī pārtikušiem saimniekiem nav brīv savus bērnus ilgāk kā līdz 14 gadiem skolā turēt, ja viņi neņem svešu pagastu bērnus vietā pie muižas un māju lauku kopšanas un nevar pierādīt, ka ar viņu bērnu atraušanu no lauku darbiem ne viņiem, ne citiem saimniekiem trūkums neceļas”.

1836.gada Mārtiņos skola tiek atvērta un darbojas hercoga pils pārvaldnieka mītnē līdz 1865.gadam, kad to pārceļ uz Mādžu krogu, jo līdzšinējās telpas pārņem krievu garnizons. Pirmā Pasaules kara laikā, no 1915.gada līdz 1918.gadam, Vircavā skolas nebija, to atjaunoja tikai 1918.gadā un mācības uzsāka nespējnieku patversmes zālē. Šajās telpās skola mitinās līdz 1919.gada maijam.

1920.gada janvārī skola sāk darboties tagadējās telpās – Ketlera pilī, kas, būvējot jauno pili, tika pārbūvēta par kavalieru namu. Sākumā bija lielas grūtības ar telpu iekārtošanu, jo 1867.gadā pils bija pārbūvēta karaspēka vajadzībām, taču šeit  telpas ir nesalīdzināmi plašākas kā Mādžu skolā, tikai tām vajadzīgs kapitālremonts. To pabeidza pēc vairākiem gadiem. Skolas pirmajā stāvā atradās darbnīcas, virtuve, ēdamistaba un dzīvoklis apkalpotājai. Otrajā stāvā atradās klases, bet trešajā - skolotāju dzīvokļi. 1938.-1939.gadā skola piedzīvo pirmo nozīmīgo pārbūvi, kad otrajā stāvā izbūvē piecas telpas mācībām, skolotāju istabu, mācību līdzekļu istabu un lielu aulu ar skatuvi, trešajā stāvā iekārto internāta telpas. 1938.gadā tika atjaunota skolas ēkas fasāde.

Otrā pasaules kara laikā skolā tiek izvietots kara hospitālis.

1953.gadā skolai piešķir divas papildu ēkas, uz kurām pārceļ internāta telpas, tāpēc skolas trešo stāvu var iekārtot skolas vajadzībām.

1984.gadā skolā veic kapitālo remontu un sakārto apkārtni, 2014.gadā tiek veikti renovācijas darbi visām skolas telpām.

No 1836.gada līdz 1880.gadam skolā bija viena klase un strādāja viens skolotājs No 19.gadsimta septiņdesmito gadu vidus bija arī skolotāja palīgs, jo skolēnu skaits klasē bija vairāk par simtu. Par pirmo skolotāju ziņu nav, taču pirmais zināmais skolotājs ir Jānis Veinbergs, kurš skolā sāka strādāt 1851.gadā un darbojās tajā līdz mūža beigām. Skolotājs rūpējās ne tikai par skolas dzīvi, bet arī par apkārtējo sabiedrību. Pie skolas nodibināja pieaugušo kori, kurš piedalījās Vispārējos dziesmu svētkos.

1911.gada 23.aprīlī skolā sāk strādāt pirmie pagasta sabiedrības izvēlētie skolotāji Jānis Siliņš ar palīdzi Olgu Zīle.

1921./22. gadā skolu pārvērš par pilnu pamatskolu -  Vircavas 6 klašu pamatskola.

1945.gadā skolu pārveido par 7 klašu pamatskolu. Šajā laikā skolā mācījās divās plūsmās -latviešu plūsmā visas klases, bet krievu plūsmā -  5.-7.klases.

1952./53.m.g. skola kļūst par augošu vidusskolu.

Vidusskolas laiks skolas vēsturē ir bagāts notikumiem.Tiek izveidotas jaunas tradīcijas, neaizmirstot vecās. Vienmēr skolā ir darbojies koris, ansambļi, tautas deju, lietišķās mākslas, sporta un dramatiskais pulciņš. Ir bijuši arī foto, šaha, keramikas, veidošanas, ādas apstrādes, žurnālistikas, lego, kokapstrādes, datorikas,tūrisma, folkloras, brīvās cīņas pulciņi.

Skolu šajos 185 gados ir vadījuši 22 skolas pārziņi un direktori.  Ir pārdzīvotas dažādas varas, taču, par spīti laikmetu griežiem, skolā ir ielikti stingri pamati daudzu bērnu turpmākajam dzīves ceļam.